Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Krupja attēls, augšā pa kreisi skaitlis 1, no tā pa labi ar pacēlumu - uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Krupja vārdu Latvijā nes trīs krupju dzimtas pārstāvji (parastais, raibais un smilšu krupis) un divu citu bezastaino abinieku kārtas dzimtu pārstāvji - brūnie varžukrupji, kā arī sarkanvēdera ugunskrupji, kas aizsargājami tāpat kā smilšu krupji, kuri 2007. gadā iekļuva gada dzīvnieka godā. Krupju izskata īpatnības, spēja briesmu brīdī izdalīt sekrētu ar nepatīkamu smaku, metamorfoze attīstībā no kurkuļa ir daudzu ticējumu pamatā.
Krupjiem raksturīga aktivitāte naktī un lietainā laikā, tāpēc to pārvietošanos dienas gaišajās stundās zinātāji jau izsenis saistīja ar lietus tuvošanos. Senie latvieši krupi uzskatīja par Piena mātes radījumu, kas, lai govis būtu pienīgas, jāgodā, atstājot trauciņu ar pienu. Arī Mājas gars varējis parādīties kā krupis, tāpēc istabā un laidarā turēti un baroti krupji. Īpaša dievība - Gausu māte - parādījusies krupja izskatā un, aplēkājot ēdienu, piešķīrusi tam sātu.
Krupis ir auglības nesējs - tautasdziesmās tas nes ūdeni alus darīšanas rituālā, viņa klātbūtne vairo ražu. Līdzīgi zalktim krupis bijis svētības nesējs lopiem, tāpēc to sargāja ticējums, ka, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens, ka tam, kas krupi sit, rokas kā krupis paliek... Savukārt, ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties. Šoreiz krupim uzticēta tieši šī misija - nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.
За период с 2012-12-29 по 2019-06-26 монета подорожала на 5%
