Tips:	Sudraba monēta
Materiāls:	Sudrabs 925°
Izlaišanas gads:	2016
Izlaides mēnesis:	novembris
Nominālvērtība:	5 EUR
Maksimālā tirāža:	7 000
Kvalitāte:	Proof
Svars (g):	62.00
Izmēri:	80.00 mm x 38.00 mm
Grafiskais dizains:	Sandra Krastiņa
Plastiskais veidojums:	Jānis Strupulis
Kalta:	Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Monētas priekšpuse (averss)

 

Imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure. Augšā pa kreisi Jaņa Rozentāla paraksta faksimils, zem tā nodalītā laukumā uzraksts "Princese ar pērtiķi", izmēra norāde "147,5 × 71" un gadskaitlis 1913, pa labi – uzraksts "audekls, eļļa". Lejasdaļā vertikāli vietots uzraksts "5 euro" (pa kreisi) un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogs (vidū un pa labi) ar uzrakstu LATVIJAS REPUBLIKA un gadskaitli 2016.

 

Monētas aizmugure (reverss)

 

Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.

 

Monētas josta

 

Gluda.

 

Latvijas izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866–1916) 150 gadu jubileja ierakstīta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā, jo Saldus pagasta kalēja dēls kļuva par vienu no nozīmīgākajiem nacionālās mākslas veidotājiem, modernizējot Baltijas mākslu un topot par Eiropas līmeņa mākslinieku un ievērojamu personību vietējā sabiedriskajā dzīvē. Latvijas kultūras kanonā kā spilgts latviešu mākslinieku nacionālās pašapzināšanās simbols ietverts viņa reālistiski veidotais Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas diplomdarbs "Pēc dievkalpojuma" ("No baznīcas", 1894, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), kurā atainots dzimtā Saldus baznīcēnu straumes plūdums un kompozīcijas meklējumos izmantotas arī fotogrāfijas sniegtās iespējas.

 

Janis Rozentāls kļuva par 19. un 20. gs. mijas vispusīgāko latviešu mākslinieku, iecienītu un meistarīgu portretistu, modernu un aizrautīgu jauno estētisko principu aizstāvi, kura radošā darbība ietekmēja glezniecības, grafikas, grāmatu mākslas un lietišķās grafikas, mākslas teorijas un kritikas attīstību. Nemitīgi mainot un pilnveidojot māksliniecisko rokrakstu, sadzīves ainās, portretos, ainavās, reliģiskās, simboliskās un fantastiskās kompozīcijās pārradīti impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma un citi iespaidi. Savu sievietes ideāltēlu, līdzgaitnieci un modeli gleznotājs sastapa somu dziedātājas Ellijas Forseles (Elli Forssell; 1871–1943) personā, tuvinoties arī somu kultūrvidei.

 

Gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) lielākā versija, kas kopā ar aptuveni 150 citām Jaņa Rozentāla gleznām un vairāk nekā 100 grafikām glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, ir viens no viņa pazīstamākajiem darbiem un zīmīgākajām simbolisma un jūgendstila sintēzes liecībām Latvijas mākslas vēsturē. 1913. gadā "Princese ar pērtiķi" vispirms eksponēta III Baltijas mākslinieku savienības izstādē Rīgas Pilsētas mākslas muzejā, bet pēc tam – starptautiskā mākslas izstādē Minhenes Stikla pilī (Glaspalast), un tās reproducēšanas tiesības iegādājās vācu izdevniecība Velhagen & Klasing. Kompozīciju gleznotājs atkārtojis vairākas reizes, variējot formātu un detaļas, bet pirmais uzmetums tapis kā ogles un zīmuļa zīmējums.

 

Ir dažādi gleznas "Princese ar pērtiķi" simboliskā vēstījuma tulkojumi. Dekoratīvi stilizētajā, vertikālajā gleznā uz ornamentāla fona attēlota vijīga, grezni tērpta un rotāta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries mazs pērtiķītis. Starp rudmatainās princeses tēla iedvesmotājām minēta latviešu aktrise Marija Leiko (1887–1938) un somu dejotāja Megija Gripenberga (Maggie Gripenberg; 1881–1976). Tomēr ticamāk, ka Janim Rozentālam pozējusi biedrības "Kunstecke"karnevālā pamanītā Goto fon Zeka (Gotho von Seck; 1891–?). Laikabiedri gleznu "Princese ar pērtiķi" uztvēra kā alegorisku līdzību mākslinieka atkarībai no sabiedrības vai mākslas, kas pavēlnieces lomā rotaļājas ar savu kalpu.

 

Latvijas Banka Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai velta unikālu sudraba kolekcijas monētu ar krāsainu populārās gleznas attēlu.

За период с 2017-01-06 по 2024-01-23 монета подорожала на 55%