Monētas priekšpuse (averss)
Princese ar ezīti priekšautā, pa kreisi monētas augšdaļā puslokā vietots uzraksts LATVIJA, lejasdaļā – gadskaitlis 2016.
Monētas aizmugure (reverss)
Cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, pa labi – etnogrāfiskas ēkas stūris. Virs attēla – skaitlis 5 un puslokā vietots uzraksts EURO, zem attēla puslokā vietots uzraksts EŽA KAŽOCIŅŠ.
Monētas josta
Gluda
Ezīšam, ezīšam
Adatiņu kažociņš;
Vēl pirkstiņu nepiedūru,
Jau vēlās kamolā.
Tā par ezīti vēstīts kādā no latvju dainām. Šis adatainais dzīvnieciņš jau izsenis iemantojis tautas mīlestību. Latvijā, neraugoties uz urbanizāciju, ļoti daudziem joprojām veidojas arī sava personiskā pieredze saskarsmē ar šo tik savdabīgo pukstētāju. Ikviens, kas Latvijas dabas takās vai lauku māju un mazdārziņu tuvumā reiz saticis ezīti, guvis gaišas emocijas un vēlējies to aprūpēt, pabarot un pieradināt. Ezīši, gan būdami ļoti piesardzīgi, tomēr nereti spēj iedzīvoties mājas un bērnu drauga lomā.
Ezim bieži piedēvē daudzas pozitīvas cilvēka īpašības – gudrību, čaklumu, labestību. Tas kļuvis par šo tikumu simbolisku tēlu, kas gan mazam, gan lielam sniedz ļoti noderīgu audzinošu piemēru. Latviešu tautas pasakās ezis attēlots kā liels viltnieks – izdoma un drauga palīdzība ļauj viņam skriešanās sacensībā uzvarēt ašo zaķi. Attapība, drosme un pacietība ļauj mazajam ežulim pasakā "Eža kažociņš" iegūt princesi par sievu un pašam pārvērsties par staltu ķēniņa dēlu.
Vēstījumā ar viedu morāli pausts, kā reiz bezbērnu pārim gadījies ežu bērniņš – lai arī mazs, bet ņiprs. Tik izmanīgs, ka pieaugot pratis pat cūkas ganīt lielajā mežā. Bet tur medībās nomaldījies zemes valdnieks, kas saticis adataino ganiņu un lūdzis, lai ierāda ceļu uz pili. Gudrinieks ezītis par to prasījis valdnieka meitu par sievu. Ķēniņš gan ilgi pretojies, bet, pats nejaudādams tikt laukā no meža, beigu beigās piekritis ezīša noteikumam. Ezītis, lepni saģērbies, ieradies pilī ar divu melnu gaiļu vilktiem tāšu ratiem. Tur viņš apprecējis jauko princesi, kura zīda priekšautā aiznesusi ezīti uz baznīcu laulāties. Naktī, kamēr ezītis saldi gulējis, jaunā sieva viņa adatu kažociņu iemetusi ugunī. Sadedzis kažociņš, bet nabaga ezītis nu vaidējis un mocījies ciešanās. Taču, līdzko saulīte norietējusi, tas vesels cēlies kā brīnumdaiļš princis! Tad viņš ataicinājis uz pili arī savus vecākus un dzīvojis ar jauno sieviņu laimīgi.
Šī latviešu tautas pasaka ietverta ANO valstu tautas pasaku un teiku antoloģijā "Ceļojums ar sauli II". Plašu popularitāti guvuši arī tās literārie autorvarianti, no kuriem pazīstamākā ir latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa (1874–1940) pasakas "Eža kažociņš" 1921. gadā poēmas formā rakstītā versija. Tās emocionālais vēstījums nepārprotami adresēts bērnu auditorijai. Pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem 1972. gadā uzņemta leļļu animācijas filma, bet 2005. gadā tapusi trīsdimensiju datoranimācijas filma. Savukārt dzejnieces Māras Zālītes 1991. gadā rakstītā dziesmuspēle "Eža kažociņš" jau nes neatkarīgas Latvijas atjaunotnes idejas, pasakas sižetam savijoties ar sabiedriski aktuālām tēmām un brīvības ideāliem.
Latvijas Banka 2012. gadā izlaida 1 lata īpaša dizaina apgrozības monētu ar eža attēlu reversā. Tagad tās eiro pasaku monētu sēriju papildina ovāla 5 eiro sudraba kolekcijas monēta ar pasakas "Eža kažociņš" varoni. Sens ticējums vēsta, ka vienu eža adatiņu vajag nēsāt visur līdzi iespraustu svārku stērbelē vai cimdā, tad vienmēr labi klājas. Lai mazinātu draudus adatainajiem kažociņiem un lai labi klātos arī Latvijas ezīšiem, nu ir iespēja izlīdzēties ar monētu.
За период с 2016-04-11 по 2024-01-23 монета подорожала на 45%
