ENG LAT RUS LIT

Zelta saktas. Ripsakta

Zelta saktas. Ripsakta Zelta saktas. Ripsakta
Tips: Zelta monēta
Materiāls: Zelts 999.9°
Izlaišanas gads: 2016
Izlaides mēnesis: novembris
Nominālvērtība: 5 EUR
Maksimālā tirāža: 7 000
Kvalitāte: Proof
Svars (g): 3.1
Diametrs (mm): 18.00
Grafiskais dizains: Ingūna Elere
Plastiskais veidojums: Solvita Rulle
Kalta: Münze Österreich (Austrijas)



Pārdod

Pārdevējs Cena
Vladimir 165.00  [115.96 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
Rns 168.00  [118.07 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
bank.lv 170.00  [119.48 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
bank.lv * 160.00  [112.45 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
Latviancoins 170.00  [119.48 Ls] Kolekcionāra kabinets
Olegs 150.00  [105.42 Ls] Kolekcionāra kabinets

* Vairumtirdzniecības cena pērkot 10 vai vairāk monētu

Pērk

Pircējs Cena
Vladimir 140.00 €  [98.39 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
Serge 150.00 €  [105.42 Ls] Kolekcionāra kabinets
VeryFine 140.00 €  [98.39 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Vadim 165.00 €  [115.96 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Proof 140.00 €  [98.39 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets

Monētas priekšpuse (averss)
 
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti "#Latvija", "#ripsakta", "#3_4gs", "5 euro" un "#2016".
 
Monētas aizmugure (reverss)
 
Stilizēts ripsaktas atveids.
 
Monētas josta
 
Gluda.
 
Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.
 
(Latviešu tautasdziesma)
 
Monēta ar 3.–4. gs. ripsaktas atveidojumu ievada Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.
 
Latvijas teritorijas iedzīvotāju rotu klāstā saktas parādījās laikā, kad Austrumbaltijas teritorija un tās iedzīvotāji pirmo reizi minēti rakstītajos vēstures avotos. Kornēlijs Tacits (56–117) darbā "Ģermānija" minēja ģermāņiem kaimiņos dzīvojošos aistus, kas vāc dzintaru – "(..) jēlveidā salasa, neapstrādātu nes tirgū un maksu saņem brīnīdamies."Dzintars bija viena no maiņas precēm, kas veicināja arī kultūras kontaktu uzplaukumu. Šo kontaktu rezultātā Austrumbaltijā nonāca romiešu monētas un Romas impērijas provincēs darinātās lietas, galvenokārt rotas.
 
Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.
 
Madonas novadā Dzelzavas Jaunzemju kapulaukā savrupatrastā ripsakta, tāpat kā visas citas tā laika saktas, lieta no bronzas. Ažūrā, caurlauzuma tehnikā darinātā Dzelzavas Jaunzemju ripsakta ir īpaša, vienlaikus lakoniska un grezna rota – tās diskveida virsmā izvietotie caurlauzumi veido sarežģītu ģeometrisku ornamentu. Saktas spožā bronzas virsma un caur caurlauzumiem redzamais kontrastējošais tērpa audums, saktu valkājot, radīja ļoti dekoratīvu iespaidu. Iespējams, ka ripsaktai un tās rotājumam bija arī amuleta funkcijas, atspoguļojot šajā laikā zemkopju sabiedrībā arvien lielāku nozīmi iegūstošo saules kultu. Tā pauž arī rotāciju, dinamismu un nepārtrauktību.

Pēdējās izmaiņas

[2017.07.28]   Eurogold: Monēta Zelta saktas. Ripsakta noņemta no pārdošanas
[2017.03.20]   Rns: Pārdošanā nāca monēta Zelta saktas. Ripsakta ar cenu 168.00
[2017.03.20]   Latviancoins: Pārdošanā nāca monēta Zelta saktas. Ripsakta ar cenu 170.00
[2017.03.20]   Eurogold: Pārdošanā nāca monēta Zelta saktas. Ripsakta ar cenu 170.00
[2017.03.20]   bank.lv: Pārdošanā nāca monēta Zelta saktas. Ripsakta ar cenu 170.00