Hanzas pilsētas. Rīga

Pārdod

Pārdevējs	Cena
Vladimir	70.00 €  [49.20 Ls] jauns	Kolekcionāra kabinets
Rns	70.00 €  [49.20 Ls]	Iet uz mājas lapu
Gunars	70.00 €  [49.20 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Lilita	68.00 €  [47.79 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Eurogold	70.00 €  [49.20 Ls]	Iet uz mājas lapu
Andrejs	57.00 €  [40.06 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Latviancoins	60.00 €  [42.17 Ls]	Iet uz mājas lapu
Arvydas	45.00 €  [31.63 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
goldsilvertrade.lv	60.00 €  [42.17 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets

Pērk

Pircējs	Cena
baltcoin.lv	40.00 €  [28.11 Ls] jauns	Kolekcionāra kabinets
Vladimir	45.00 €  [31.63 Ls] jauns	Kolekcionāra kabinets
Ivars	50.00 €  [35.14 Ls]	Kolekcionāra kabinets
Vadim	42.00 €  [29.52 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Bruno	55.00 €  [38.65 Ls]	Kolekcionāra kabinets
Sergejs	40.00 €  [28.11 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Eurogold	45.00 €  [31.63 Ls]	Kolekcionāra kabinets
coins777	45.00 €  [31.63 Ls]	Kolekcionāra kabinets
Moneta	25.00 €  [17.57 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Buratīno	35.00 €  [24.60 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Sergey	39.00 €  [27.41 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
ArturS	€  [0.00 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā – 13. gs. zīmogs ar Rīgas pilsētas ģerboni. Tā abās pusēs attēloti gotikai raksturīgu ornamentu motīvi. Monētas augšdaļā uzraksts RIGA, zem zīmoga – gadskaitlis 2011, lejasdaļā puslokā uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss)

Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Hanzas laika Rīgas panorāma, virs tās – uzraksts RĪGA, lejasdaļā – Hanzas laika kuģu atspulgs, zem tā puslokā uzraksts HANZAS PILSĒTA.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

Šī jubilejas monēta noslēdz monētu sēriju, ko Latvijas Banka veidojusi Somijas kaltuves Rahapaja Oy organizētās starptautiskās monētu programmas "Hanzas pilsētas" ietvaros, un veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām – Rīgai.

Hanzas savienības aizsākumi meklējami 13. gs., kad vācu pilsētas Hamburga un Lībeka noslēdza līgumu par tirgošanās nosacījumiem Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Pamazām izveidojās savienība, kas savos ziedu laikos 14. un 15. gs. pirmajā pusē vienoja desmitiem pilsētu ap Baltijas jūru un tās tuvumā, t.sk. astoņas arī tagadējā Latvijas teritorijā: Rīgu, Cēsis, Valmieru, Koknesi, Straupi, Limbažus, Kuldīgu un Ventspili. Viduslaikos būtisks bija ne tik daudz pilsētas lielums un iedzīvotāju skaits, cik aristokrātisko pilsētas valdītāju spēks un vara, kas piesaistīja arī tirgotājus un noteica attiecīgās teritorijas sabiedrisko un militāro nozīmi.

Hanzas savienības uzdevums bija aizsardzība – gan pret sirotājiem, zagļiem, jūras laupītājiem, gan darījumu jomā, ierobežojot ārpus savienības esošo zemju un pilsētu tirdzniecisko ekspansiju. Hanzas tiesības noteica dalībpilsētu kopīgos pienākumus un regulēja to saimnieciskās attiecības.

Rīga bija Hanzas savienības locekle no 1282. gada līdz pat šīs savienības norietam. Tirdzniecība, kas Hanzas savienības ietvaros notika starp Rietumeiropu un austrumslāvu zemēm, veidoja viduslaiku Rīgas bagātību un varenību. Rīga pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām Baltijas jūras reģiona ostām. Priekšrocības deva jūras un sauszemes tirdzniecības tīklu savienošana un Rīgas rātes noteiktais viestirdzniecības aizliegums.

"Rīga ir kaņepāju un sviesta nams." – tā Rīgas devums daudzināts Hanzas skaitāmajā pantiņā. Rīgas galvenās eksportpreces bija vasks un kažokādas, arī lini un kaņepāji. Importā nozīmīgi bija audumi, sāls un siļķes. Tranzītpreču apstrāde veicināja amatniecības attīstību. Savukārt kultūras mijiedarbība atspoguļojās pilsētbūvniecībā, sakrālajā un laicīgajā mākslā, pilsētas pārvaldē, tiesībās, sadzīvē un mentalitātē.

Hanzas savienība bija mēģinājums ne tikai merkantili, bet arī kultūras ziņā integrēt Eiropu, un Rīga kā Hanzas pilsēta jau no 13. gs. bija kristīgās Eiropas sastāvdaļa. Arī 21. gs. cilvēks, vienotās Eiropas pilsonis, ar lepnumu var raudzīties uz Hanzas pilsētām raksturīgajām baznīcu gotiskajām velvēm, tēlniecības, glezniecības un lietišķās mākslas mantojumu.