"Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības". Krišjānis Valdemārs

Pārdod

Pārdevējs	Cena
Vladimir	65.00 €  [45.68 Ls]	Kolekcionāra kabinets
Anna	65.00 €  [45.68 Ls] jauns	Kolekcionāra kabinets
voldemars	60.00 €  [42.17 Ls]	Kolekcionāra kabinets
Eurogold	80.00 €  [56.22 Ls]	Iet uz mājas lapu
ANTIKWAR999	44.00 €  [30.92 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets

Pērk

Pircējs	Cena
baltcoin.lv	20.00 €  [14.06 Ls] jauns	Kolekcionāra kabinets
Vladimir	45.00 €  [31.63 Ls] jauns	Kolekcionāra kabinets
Ivars	45.00 €  [31.63 Ls] jauns	Kolekcionāra kabinets
Vadim	42.50 €  [29.87 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Kalvis	43.00 €  [30.22 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Eurogold	35.00 €  [24.60 Ls]	Kolekcionāra kabinets
22446402	40.00 €  [28.11 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Aigars	40.00 €  [28.11 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
виктор	22.00 €  [15.46 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
ANTIKWAR999	33.00 €  [23.19 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
goldsilvertrade.lv	25.00 €  [17.57 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets

Monētas priekšpuse (averss)

Aversa kompozīcija veidota vertikālā dalījumā (attiecība 2 : 1). Labajā pusē vidū uzraksts 1 LATS, zem tā lejasdaļā puslokā gadskaitlis 2006. Kreisajā pusē attēlota jūra, virs tās - lidojoša kaija.

Monētas aizmugure (reverss)

Reversa kompozīcija veidota vertikālā dalījumā (attiecība 1: 2). Labajā pusē oriģinālā kalumā atveidots Krišjāņa Valdemāra fotoportrets, augšdaļā puslokā uzraksts LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ..., lejasdaļā - Krišjāņa Valdemāra paraksta faksimils. Kreisajā pusē - jūra.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar punktu.

Monētas reversā liktais Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) aicinājums "Latvji, brauciet jūriņā!" ir latviešu kulturālās un saimnieciskās atmodas zīme. Deminutīvs "jūriņa" bieži lietots tautasdziesmās, kam ir svarīga loma latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā. K. Valdemāra pragmatisms būtiski papildināja jaunlatviešu kustību. Viņš mudināja latviešus uz saimniecisko rosību, jo turībā saskatīja pamatu tautas emancipācijai. Īpašu uzmanību viņš pievērsa kuģniecībai, panākot likumisku pamatu demokrātiskas jūrskolu sistēmas izveidei un tādējādi radot iespēju latviešu zemniekiem kļūt par tālbraucējiem jūrniekiem. Līdz XIX gs. beigām latviešu jūrskolas absolvēja ap 3 000 kapteiņu, stūrmaņu un kuģa mehāniķu, kas dibināja latviešu kuģu īpašnieku biedrības un pat sāka tālbraucēju kuģu būvi.

Aversā redzamie jūras viļņi, dainu valodā runājot, skalo zeltu un sudrabiņu. Jūra ir pārticības avots. Latvija ir jūras valsts.