Centrā ar dažādas intensitātes matējumu radīts pirmā Rīgas rātes zīmoga (1226) atveids ar pilsētas ģerboni (viduslaiku pilsētas mūris, Sv. Pētera atslēgas un bīskapa krusta spieķis), zem tā gadskaitlis 1995, skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu veidots bīskapa Alberta attēls no viņa zīmoga, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts BĪSKAPS ALBERTS (kreisajā pusē) un XIII GS. (labajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Rīga - Baltijas sirds. Gadsimtu gaitā mainījusies pilsēta, tās iemītnieki un valdnieki, taču, celta un postīta, nīsta un mīlēta, Rīga nav zaudējusi savu pievilkšanas spēku Rietumu un Austrumu krustcelēs.
XIII gadsimts - pirmais un izaugsmē visdinamiskākais Rīgas vēsturē. 1198. gadā rakstos pirmo reizi minētā lībiešu un kuršu apmetnes vieta Daugavas grīvā izveidojās par nozīmīgu pilsētu - apvienotās Livonijas centru - un kļuva par Hanzas savienības locekli (1282). Šo pārmaiņu tiešs rosinātājs bija Rīgas pirmais bīskaps Alberts (Albrecht von Buxhoevden), kas pāvesta uzdevumā 500 krustnešu pavadībā no Brēmenes ieradās Baltijā, lai vietējās ciltis iekļautu vienotā, kristīgā Livonijas valstī. Īstenojot šo mērķi, Alberts 1201. gadā lika pamatus Rīgai.
Trīsdesmit gadu ilgajā valdīšanas laikā Alberts pieredzēja Rīgu izaugam par nozīmīgu tirdzniecības centru. Rīgas siluetu iezīmēja Livonijas ordeņa pils, klosteri, baznīcas, kuru vidū izcēlās Rīgas Doms - viena no grandiozākajām celtnēm viduslaiku Livonijā.
Vietējiem iedzīvotājiem XIII gadsimts Rīgā galvenokārt atnesa asiņainas cīņas pret iebrucējiem un postošus ugunsgrēkus. Tomēr Rīga turpināja augt. Amatnieku un tirgotāju nami un noliktavas saplūda ar apkārtējo iedzīvotāju ciemiem, veidojot etniski daudzveidīgu, kristīgajai Rietumeiropai piederīgu pilsētu.
Monētas reversā ar zizli rokā redzams Rīgas dibinātājs bīskaps Alberts. Aizsargmūris ar torņiem - viduslaiku pilsētas raksturīgākā pazīme - attēlots pirmajā, 1226. gada Rīgas rātes zīmogā, kura atveids rotā monētas aversu. Sv. Pētera atslēgas simbolizē pāvesta kūrijas aizgādnību, bet krusta spieķis - pilsētas pakļautību bīskapam.
