Rīga-800. 17. gadsimts

Pārdod

Pārdevējs	Cena
Eurogold	63.00 €  [44.28 Ls]	Iet uz mājas lapu
Latviancoins	65.00 €  [45.68 Ls]	Iet uz mājas lapu
Villu	50.00 €  [35.14 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Arvydas	60.00 €  [42.17 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Mclub	56.92 €  [40.00 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets

Pērk

Pircējs	Cena
baltcoin.lv	20.00 €  [14.06 Ls] jauns	Kolekcionāra kabinets
Ivars	32.00 €  [22.49 Ls]	Kolekcionāra kabinets
Alex	30.00 €  [21.08 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Vadim	31.00 €  [21.79 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Aleksandrs	40.00 €  [28.11 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Arno	23.00 €  [16.16 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
22446402	30.00 €  [21.08 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets
Aigars	30.00 €  [21.08 Ls] vecs	Kolekcionāra kabinets

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas ģerbonis no Gustava II Ādolfa valdīšanas laikā kalta dāldera, zem tā gadskaitlis 1997, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots XVII gs. pirmās puses Rīgas nocietinājumu plāns, virs tā puslokā izvietots uzraksts RĪGAS NOCIETINĀJUMI XVII GS.; zem attēla uzraksts RĪGA-800.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

XVII gadsimts - zviedru laiki Rīgā. Tā pirmie divi gadu desmiti Rīgai pagāja Zviedrijas-Polijas kara briesmās. Saimnieciskās un stratēģiskās nozīmības dēļ Rīga bija kārots mērķis Zviedrijai, un cīņa par Baltiju faktiski bija cīņa par Rīgu.

1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pēc veiksmīga pilsētas aplenkuma panāca, ka rīdzinieki zvērēja uzticību Zviedrijas kronim. Gandrīz simt nākamos gadus Rīga bija Zviedrijas pilsēta, lielāka un bagātāka pat par tās galvaspilsētu Stokholmu.

Zviedri izveidoja Rīgu par vienu no tā laika modernākajiem cietokšņiem Eiropā. Visapkārt pilsētai uzbēra augstus zemes vaļņus, to stūros izveidoja bastionus un vaļņu priekšā izraka kanālu. Ārpus pilsētas līdzās senajai Livonijas ordeņa pilij zviedri savam garnizonam uzcēla vēl atsevišķu cietoksni - Citadeli. Zviedru laikos Rīgai izveidojās jauna, plaša priekšpilsēta, ko ietvēra otra nocietinājumu līnija.

Zviedri saglabāja pilsētai tās senās privilēģijas. Tiesas vara un pilsētas pārvalde joprojām palika rātes rokās. Rīga ieguva arī tiesības kalt savas monētas.

1656. gadā pilsētu aplenca Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Pilsētas nocietinājumi un tās aizstāvju varonība neļāva aplencēju pārspēkam Rīgu ieņemt. Taču krievu iebrukuma postījumiem pievienojās bads un sērgas, kas uz laiku radīja pagrimumu pilsētas plaukstošajā saimnieciskajā dzīvē.

Rīdzinieku drosme, atvairot krievu uzbrukumu, tika atalgota ar īpašu privilēģiju: 1660. gadā Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs piešķīra pilsētas ģerbonim savu kroni.

Monētas reversā redzami Rīgas nocietinājumi XVII gadsimta pirmajā pusē. Aversā attēlots pilsētas ģerbonis no Gustava II Ādolfa valdīšanas laikā kalta dāldera.