ENG LAT RUS LIT

Meža veltes

Meža veltes Meža veltes
Tips: Sudraba monēta
Materiāls: Sudrabs 925°
Izlaišanas gads: 2019
Izlaides mēnesis: oktobris
Nominālvērtība: 5 EUR
Maksimālā tirāža: 4 000
Kvalitāte: Proof
Svars (g): 22.00
Diametrs (mm): 35.00



Pārdod

Pārdevējs Cena
Vladimir 45.00  [31.63 Ls] Kolekcionāra kabinets
Eurogold 57.00  [40.06 Ls] jauns Iet uz mājas lapu
Rns 55.00  [38.65 Ls] jauns Iet uz mājas lapu
Jānis 47.00  [33.03 Ls] Kolekcionāra kabinets


Pērk

Pircējs Cena
Vladimir 40.00 €  [28.11 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets

AVERSS
Centrā – stilizēti atveidota sēne ar micēliju. Gar monētas kreiso malu augšā puslokā izvietoti gadskaitlis 2019 un uzraksts LATVIJA, vidusdaļā pa labi uzraksts 5 EURO.
 
REVERSS
Centrā attēlots sēņotājs ar grozu, beku ar gliemezi un beciņu sūnās. Reversa kreisajā augšējā pusē atveidots aveņu ķekars.
 
Sēņu nosaukums latīņu valodā (Fungi syn. Mycota) aizved poētiskā dabas pasaulē un devis arī nosaukumu zinātnei par sēnēm – mikoloģijai. Sēnes ir sena un liela plaši izplatītu organismu grupa, kam dabā ir ļoti liela nozīme, jo sēnes barībā izmanto daudzi meža dzīvnieki, bet to augļķermeņos dzīvo kukaiņu kāpuri.
 
Sēņu lasītāju tikums daudzveidīgi apliecināts jau latvju dainās. Dabas dāvanu (gan sēņu, gan ogu) bijīga un vieda ņemšana ir latviešu sadzīves kultūras un etniskās identitātes neatņemama sastāvdaļa. Tas ir īpašs vasaras un rudens rituāls dabas svētnīcā, un tam ir arī līdzība ar čaklas vāveres instinktu – veidot pārtikas krājumus ziemai. Turklāt ticējums vēsta, ka, ja rudenī mežā daudz sēņu, nākamajā gadā gaidāma slikta labības raža. Vērtīgs un gards dienišķās iztikas papildinājums, kas rasts, dodoties ārēs, purvājos un mežu dzīlēs, ļauj mentāli un fiziski sakārtoties veiksmīgām ikdienas gaitām. Sēņošana ir ierasta lieta arī lietuviešiem un igauņiem, kā arī lielākajai daļai citu austrumeiropiešu, somiem, zviedriem un norvēģiem; ne mazums ļaužu tam nododas arī pārējā Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un dažās Āzijas daļās.
 
Vienlaikus daudzviet civilizētos, no dabas reālijām atsvešinātos pasaules reģionos sēņošanu aizstāj iepirkšanās lielveikalos ar nemainīgu izvēli – audzētavās kultivētiem šampinjoniem, bet sēņošanas lietas ir stingri reglamentētas. Lielākajā daļā Eiropas valstu gan regulē tikai savvaļas sēņu pārdošanu, nevis privāto patēriņu. Ziemeļvalstīm ir kopīgas sēņošanas vadlīnijas. Norvēģijā vākumu var parādīt sēņu inspektoram, kas izvērtē, vai visas sēnes ir ēdamas. Itālijā ir sēņošanas licence un normēts dienā salasāmais sēņu apjoms un mežā pavadāmais laiks. Nīderlandē sēņošana ir aizliegta, bet Francijā par vākuma apjoma pārsniegšanu draud pat cietumsods. Tāpēc pie sēņošanas pieradušajiem latviešiem, uzturoties ārvalstīs, der laikus ielāgot šo zemju tikumus un likumus.
 
Literatūrā aprakstīts vairāk nekā 70 tūkstošu sēņu sugu, bet to klasifikācija vēl arvien nav pabeigta. Latvijā konstatēti vairāk nekā 4 tūkstoši sēņu sugu, t.sk. 51 ir aizsargājama, 33 ir indīgas, halucinogēno sēņu apriti aizliedz likums, bet ēdamas ir aptuveni 270, taču sēņotāji parasti pievēršas 20–30 no tām. Rūdīti meža snobi atzīst tikai baravikas un citas ēdamās bekas, gailenes un rudmieses, bet bērzlapes, alksnenes, celmenes un cūcenes atstāj "badakāšiem". Vēl lielāki gardēži jūlijā vai augustā nošķin lielo dižsardzeni ar lazdu riekstu smaržu un zaļā veidā liek uz kārā zoba.
За период с 2019-10-18 по 2020-11-23 монета подорожала на 21%

Pēdējās izmaiņas

[2020.10.12]   Rns: Pārdošanā nāca monēta Meža veltes ar cenu 47.00