ENG LAT RUS LIT

Zelta saktas. Pakavsakta

Zelta saktas. Pakavsakta Zelta saktas. Pakavsakta
Tips: Zelta monēta
Materiāls: Zelts 999.9°
Izlaišanas gads: 2017
Izlaides mēnesis: augusts
Nominālvērtība: 20 EUR
Maksimālā tirāža: 4 000
Kvalitāte: Proof
Svars (g): 6.00
Diametrs (mm): 21.00
Kalta: Münze Österreich (Austrijas)



Pārdod

Pārdevējs Cena
Vladimir 360.00  [253.01 Ls] Kolekcionāra kabinets
Bruno 700.00  [491.96 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
Vilnis 320.00  [224.90 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Latviancoins 270.00  [189.76 Ls] Iet uz mājas lapu


Pērk

Pircējs Cena
baltcoin.lv 210.00 €  [147.59 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
Vladimir 370.00 €  [260.04 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
janis 380.00 €  [267.06 Ls] jauns Kolekcionāra kabinets
Rns 320.00 €  [224.90 Ls] Kolekcionāra kabinets
ronnie 370.00 €  [260.04 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Sprinter 350.00 €  [245.98 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Andris 520.00 €  [365.46 Ls] Kolekcionāra kabinets
Andris 520.00 €  [365.46 Ls] Kolekcionāra kabinets
Bruno 500.00 €  [351.40 Ls] Kolekcionāra kabinets
VeryFine 320.00 €  [224.90 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Eurogold 300.00 €  [210.84 Ls] Kolekcionāra kabinets
Ligita 380.00 €  [267.06 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Boriss 350.00 €  [245.98 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
ANTIKWAR999 340.00 €  [238.95 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Edgars 280.00 €  [196.78 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
tatjana 270.00 €  [189.76 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
CoinLiepaja 270.00 €  [189.76 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Perpetuum 315.00 €  [221.38 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Vladimir 320.00 €  [224.90 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
22446402 285.00 €  [200.30 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Numista 250.00 €  [175.70 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets
Buratīno 220.00 €  [154.62 Ls] vecs Kolekcionāra kabinets

Monētas priekšpuse (averss)
 
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti "#Latvija", "#pakavsakta", "#8_12gs", "20 euro" un "#2017".
 
Monētas aizmugure (reverss)
 
Stilizēts 12. gs. pakavsaktas ar rēdžu galiem atveids.
 
Monētas josta
 
Gluda.
 
Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.
 
(Latviešu tautasdziesma)
 
Monēta ar pakavsaktas ar rēdžu galiem atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. Attēlam izmantotā 12. gs. bronzas pakavsakta no Gramzdas pagasta Upīšu kuršu ugunskapos atrasto senlietu klāsta bijusi kuršu vīriešiem raksturīga rota.
 
Pakavsaktas bija visplašāk izplatītās senās saktas un tagadējās Latvijas teritorijā izmantotas gandrīz 1 000 gadu. Senākās šā veida saktas jau 3.–5. gs. pēc Romas impērijas provinču līdzīgu saktu parauga tika darinātas un valkātas arī Austrumbaltijā. Greznās, ar krāsainu emalju rotātās saktas bija dārga un reta rota (Latvijā atrasti tikai daži to eksemplāri).
 
Vietējo pakavsaktu veidu attīstība Austrumbaltijā sākās 7. un 8. gs. mijā, kad sākotnēji vienkāršās pakavveida saktas ar atrotītiem galiem kļuva arvien populārākas un tika izmantotas kreklu un virsdrēbju saspraušanai un rotāšanai. Par tipisku rotu Latvijas teritorijā tās kļuva vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gs.), kad tika darinātas gan no bronzas, gan dzelzs un sudraba. Tās lietoja gan vīrieši, gan sievietes.
 
10.–13. gs. vienlaikus ar pakavsaktām ar atrotītiem galiem tika darinātas un valkātas pakavsaktas ar daudzskaldņu, rēdžu, vāļu, magoņgalvu, zvērgalvu un pogu galiem. Arī saktu pakavveida loki darināti gan savērpti, gan pīti vai rotāti ar ģeometrisku ornamentu. Greznākajām saktām galus rotāja ornamentētas sudraba plāksnītes (sudraba platējums), bet vienkāršākās saktas bija veidotas no parastas bronzas stieples. Vēlajā dzelzs laikmetā tās izmantoja visas tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības, lai gan katrai no tām bija savas iecienītākās formas. Piemēram, lībiešiem plašāk sastopamas pakavsaktas ar magoņgalvu galiem, bet kuršiem raksturīgas pakavsaktas ar zvērgalvu un rēdžu galiem.
 
Pakavsaktas popularitāti saglabāja arī Livonijas periodā (13.–16. gs.), lai gan arvien vairāk tika izmantotas no Rietumeiropas aizgūtās dažādās riņķsaktu formas. Vienlaikus attīstījās arī jaunas, ar noteiktu simboliku saistītas pakavsaktu dekoratīvo galu formas, piemēram, saktas ar liliju vai ripu galiem. Tikai 17. gs. beigās pakavsaktas pilnībā tika aizstātas ar riņķsaktām.
 
Pakavsaktām veltīta otrā monēta triju zelta kolekcijas monētu sērijā "Zelta saktas". 2016. gadā izlaista ripsaktām veltīta monēta, bet 2018. gadā sēriju noslēgs monēta ar burbuļsaktas atveidu.
За период с 2017-09-01 по 2024-01-23 монета подорожала на 123%

Pēdējās izmaiņas

[2023.07.17]   Rns: Monēta Zelta saktas. Pakavsakta noņemta no pārdošanas
[2023.07.13]   Rns: Pārdošanā nāca monēta Zelta saktas. Pakavsakta ar cenu 600.00
[2023.06.09]   Rns: Monēta Zelta saktas. Pakavsakta noņemta no pārdošanas
[2023.06.08]   Rns: Pārdošanā nāca monēta Zelta saktas. Pakavsakta ar cenu 550.00
[2022.12.23]   Rns: Monēta Zelta saktas. Pakavsakta noņemta no pārdošanas
[2022.12.15]   Rns: Pārdošanā nāca monēta Zelta saktas. Pakavsakta ar cenu 500.00
[2022.10.04]   Rns: Monētas Zelta saktas. Pakavsakta pirkšanas cena mainījās no 315.00 € uz 320.00
[2022.04.02]   Rns: Monētas Zelta saktas. Pakavsakta pirkšanas cena mainījās no 260.00 € uz 315.00
[2022.02.21]   Eurogold: Monēta Zelta saktas. Pakavsakta noņemta no pārdošanas
[2021.12.29]   Rns: Monēta Zelta saktas. Pakavsakta noņemta no pārdošanas